X

Feini!
Reklāma

 
LITERATŪRA
Neizdotās grāmatas
Humors un satīra
Dzeja
Īsrindes
Pasakas
Proza
Stāsti
Raksti
Neklasificēta jaunrade Valters Bergs
MĀKSLA
IZKLAIDE
INTERESANTI
Autori
Arhīvs
Feini! čats (online - )
Aktualitāšu arhīvs
Feini! iesaka apmeklēt
 
 
 
     

LITERATŪRA

skatīt visu
Neklasificēta jaunrade
PASAKA PAR DATORIZĀCIJU
Autors - Inta Liepiņa
  
Komentāri (7)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija

Kādreiz bija… Tā sākas pasakas. Par skaistajām princesēm, staltajiem prinčiem, trejdeviņām zemēm , burvju paklājiem un citiem brīnumiem.
Arī šī būs pasaka, tikai tajā nebūs brīnumu. Tāda ikdienas pasaka par labo princesi un slikto pameitu. Neparasti? Nu ja. Tomēr tāda šī pasaka būs.
Kādā datorizētā karaļvalstī drūmā pilī dzīvoja karalis. Viņa mīļākais tērps bija ādas bikses un jaka, matus viņš nēsāja sasietus zirgastē, katrā kabatā dižojās pa pistolei. Ejot viņš šūpojās, jo atradās nemitīgā žvingulī. Īstenībā viņam jau sen bija apriebies valdīt, jo pavalstnieki bez mitas dumpojās, draudēja nogāzt viņu no troņa un visādi citādi jauca gaisu. Karalim viss bija līdz kaklam, ik pa brīdim viņš garlaikoti nošāva pa kādam dumpiniekam, nu tā, profilaksei. Tad kādu laiku bija miers – baidījās!
Karalim bija 2 meitas – īstā meita, jauna, skaista tumšmate ar burvīgu figūru, viņas aicinājums bija radīt tādu datorprogrammu, kas visus padarītu laimīgus“ Gribu, lai būtu tā – cilvēks apsēžas pie datora, nospiež enter un saņem laimi! Uzreiz!” tā viņa sapņoja.
Karalim bija arī pameita – briesmīga pēc izskata un rakstura, īsta velnene. Ko tik viņa nedarīja, lai sabojātu princeses dzīvi! “Ne dienu bez negantības!” tāds uzraksts bija viņai pie sienas istabā.
Un ko par to visu sacīja karaliene, jūs jautāsiet? Nekādas karalienes nebija. Nemitīgā cīņā ar iedomātajiem ienaidniekiem karalis viņu jau sen bija piebeidzis. Tagad viņš pats augas dienas pavadīja pie pudeles savu kalpu vidū.
Princese ļoti pārdzīvoja, ka karalis tā dara. Viņa centās tēvu atturēt no uzdzīves, bet tas nebija viņas spēkos. Dienu aiz dienas kļuva tikai sliktāk. Un tad…Kādu nakti karalis zaudēja kāršu spēlē saviem pudeles brāļiem un apsolīja, ka viņa meita izies par sievu pie tā, kurš viņam uzdāvinās jaunāko Microsoft programmu, to, kura vēl nav parādījusies pasaules tirgū. Pudeles brāļi miglainām acīm blenza uz karali, kura runa tiem šķita kā drudža murgi. “Kas tā par programmu, mēs tak ne vella nejēdzam no tās kastes! Tā tu nevari saderēt!” auroja piedzērušo salašņu bars.
“Tā es teicu un tā būs!” karalis nikni piespēra kāju, “un, ja kādam tas nepatīk, es to varu nošaut tūlīt uz vietas!”
Kompānija skaidri saprotamu iemeslu dēļ piekrita derībām, no savas puses solot trīs dienas laupīt tikai uz meža ceļiem un neaiztikt citus karaļus.
Princesei sākās grūti laiki. Katru dienu uz pili brauca dažādi dīvaiņi un centās karalim iestāstīt, ka tieši viņu programma ir tā īstākā. Karalis programmu pārbaudīšanu veica ļoti vienkārši - paņēma disketi, ielika to skrūvspīlēs un spieda no visa spēka. Neviena diskete šādu spiedienu nevarēja izturēt, tāpēc – tā nebija īstā! Stulbie galma niekkalbji no programmām nesaprata neko, tāpēc saprotoši māja ar galvām, kad kārtēja diskete sašķīda neskaitāmos gabalos. “Nē, nē, princese nevar precēt to princi, viņš atnesis nepareizo programmu!” visi kā viens skandēja.
Karalis ļauni smējās par šo aitu baru: ” Stulbeņi, ko jūs te vispār saprotat!”
Princese ar šausmām vēroja karaļa savādo nodarbību un lauzīja rokas. Viņa mīlēja vienkāršu programmētāju, kurš mācīja viņai datorzinības. Programmētājs bija smalks, izstīdzējis jauneklis ar brillēm, par atlētiskās vingrošanas nodarbību labvēlīgo ietekmi uz vīrieša organismu viņam bija visai miglaina nojausma. Dators viņam bija viss.. Viņš princesi mācīja , jo tad karalis par velti atļāva lietot internetu. Nekad viņam princese nešķita kaut kas vairāk kā tikai piedeva pie datora. ”Kas ir no viņas, tik lēni viņai viss pielec, cenšas jau gan, bet tik un tā nekāda jēga viņai nav,” tā viņš pie sevis ņurdēja, kārtējo reizi labojot princeses pieļautās kļūdas.
Kādu dienu programmētājs, ejot projām no nodarbības, pamanīja pie durvīm kādu citu meiteni, kas nikni uz viņu skatījās.
“Ko lūri, neesi skaistu meiteni nekad redzējis?” pameita viņam uzķērca.
“Jā…es…ese…man,” galīgi apjucis, stostījās programmētājs. Tā kā viņš katru dienu redzēja tikai princesi un savu datoru, tad viņa skaistuma izpratne bija, teiksim, ļoti savdabīga… Princese viņam nepatika ne drusciņas, bet šī te gan bija interesanta.
“Mēs varētu iepazīties!” piedāvāja programmētājs.
“Aiziet! Es esmu čūsku vecene – tā mani pilī sauc!” nobrēcās pameita.
“Tas ir tavs īstais vārds?” programmētājs pārjautāja, aiz brīnumiem iepletis acis.
“Es savu vārdu vairs nemaz neatceros. Čūsku vecene tak arī ir skaists vārds!” visādīgi izgrozoties un izplivinoties, pameita paskaidroja.
“Mani sauc par Beci Mežasuni,” programmētājs vienmēr ar bailēm nosauca savu vārdu, jo visi par to bezsirdīgi smējās.
“Ak, cik skaists vārds! Nekad neko tik jauku nebiju dzirdējusi!” sajūsminājās pameita.
“Tev patīk?!” programmētājs bija autā.
“Kā ta, ka patīk! Mežasuns ..tas skan tik superīgi! Tu laikam esi baigi krutais vecis, ko?” pameita iebakstīja programmētājam ar pirkstu krūtīs.
“Es nezinu…man vēl neviena meitene nav neko tādu teikusi,” programmētājs bija samulsis.
“Ak nav? Tās nu gan ir bijušas īstas zosis! Tu būsi mans džeks, es tā gribu!” pameita, daudz nedomājot, saķēra programmētāju aiz rokas un vilka sev līdzi uz istabu, “mans Mežasunītis, es tev parādīšu, kā es smuki tamborēju!”
Ievilkusi nabadziņu istabā, pameita nometa kleitu un daudzsološi skatījās uz programmētāju.
“Pagaidi, pagaidi, es vēl…neesmu gatavs tik ciešām attiecībām, man vēl tur palika divas programmas atvērtas un pasts nenosūtīts”, vārgi šļupstēja upuris.
“Negaidīšu neko, man ir divdesmit minūtes laika, tad jāiet lasīt kārtis no kamīna, karalis tās tur sameta un lika man visas izvilkt ārā! Ja šis redzēs, ka neesmu neko padarījusi, tad atkal zvetēs mani ar siksnu!”
Pameita noģērba arī pārējās drēbes un norāva Mežasunim kreklu.
“Nu, ko stāvi? Tu nezini, kas jādara?” pameita smīnēja.
Programmētājs domās drudžaini pārlapoja pamācību, kā apieties ar dāmām. Tad viņa sejā parādījās priecīgs smaids: “Godājamā jaunkundze, vai es varu cerēt uz jūsu patīkamo sabiedrību un pavadīt mazliet laika kopā ar jums?” viņš vērsās pie pameitas.
“Ko tu tur murmulē? Es tak teicu, ka man ir divdesmit minūtes laika! Tu sāksi beidzot kaut ko darīt vai ne?” pameita jau sāka skaisties.
Programmētājs nometās uz viena ceļgala un, saņēmis pameitas nošmulēto roku, to godbijīgi noskūpstīja: “Vai jūs, cienījamā, vēlētos kļūt par manu sirdsdāmu?” viņš ar pienācīgu cieņu vērsās pie pameitas.
“Ak tu ķēms tāds, ko tu te iedomājies? Viss, man pietiek! Tu esi nevis Mežasuns, bet īsts Mežmuļļa!” pārskaitusies brēca pameita.
“Cienītā, kas jums lēcās? Nevajag tā satraukties!” bailīgi dvesa programmētājs.
“Tu man te vēl batonus ausīs bāzīsi un makaronus karināsi?? Tēlo dumiķi, ko?” pameita bez liekām ceremonijām iespēra programmētājam par kāju, tas no negaidītā sitiena sagrīļojās un novēlās zemē. Pameita pārkāpa viņam pāri kā tukšai vietai un, nokliegusi viņam adresētu izmeklēti skaistu vārdu virkni, aizskrēja lasīt kārtis no kamīna.
Programmētājs bija tā apstulbis no negaidītā uzbrukuma, ka labu laiku tāds pats puspliks nogulēja zemē. Tad viņam kļuva auksti un viņš tomēr piecēlās. Kaut kā saģērbies, berzējot sadauzīto kāju un vaidot, viņš aizvilkās projām.
“Princese gan tā nedarītu…viņa ir tāda laipna un mīļa, sarkst, kad es uz viņu paskatos…”viņš iedomājās.
Nākošajā dienā, kad princese atnāca uz programmēšanas nodarbību, programmētājs uzmanīgi viņu nopētīja.
“Kāpēc jūs uz mani tā skatāties? Vai man kaut kas apģērbam nav kārtībā?” princese kļuva nemierīga.
“Viss ir labi, pavisam labi….”programmētājs murmināja, nevarēdams novērst no viņas acis. Pēkšņi viņš bija pamanījis, cik princese ir skaista! Gariem, tumšiem matiem, lielām, zilām acīm, kas tik mīļi raudzījās uz viņu.. Programmētājs saprata, ka nupat notiks kaut kas svarīgs.
“Princese…ak… es jūs mīlu!” ar pēdējiem spēkiem viņš izdvesa, bailēs nespējot ne acis pacelt.
“Ak, ak, es arī jūs mīlu! No pašas pirmās nodarbības jau mīlu!” ar prieka asarām acīs princese raudzījās uz programmētāju.
“Tiešām? Un es domāju, ka nevarat mani ciest, jo es jums visu laiku aizrādu uz kļūdām!” programmētājs mēģināja noticēt savai laimei.
“Jā, tā ir. Es jūs mīlu… bet mūsu laimei ir šķēršļi… Mans tēvs teica, ka atdos mani par sievu tam, kurš atnesīs jaunāko Microsoft programmu!” princese uzticēja programmētājam savu šausmīgo noslēpumu.
“Tas jau galīgais nieks, man ir savi cilvēki šajā kompānijā, es dabūšu programmu!” lepni sacīja programmētājs.
“Nē, jūs nesaprotat.. Mans tēvs karalis programmu īstumu pārbauda ar visai dīvainu paņēmienu – viņš tās saspiež skrūvspīlēs…” princese satraukti skaidroja.
“Mjā… par tādu paņēmienu es gan vēl nebiju dzirdējis….Nu nekas, mēs to disketi uztaisīsim no titāna. Tad izturēs!” programmētājam jau padoms bija rokā.
“Tiešām! Tad gan jauki! Cik jūs esat gudrs!” princese jau smaidīja.
Nākošajā dienā programmētājs ar disketi bija klāt. Sagaidījis savu rindu pie karaļa, viņš lepni pasniedza tam disketi. Karalis iesāka parasto procedūru – ielika disketi skrūvspīlēs un spieda. Nekas nenotika! Karalis spieda un spieda, bet nekas nemainījās. Šī diskete bija īstā!
“Kas tad tas? Kas tā par programmu?” karalis nikni skatījās uz programmētāju.
“Tā ir jaunā Microsoft Karaliskā programma MKP-1. Es pats to izgudroju, tā ir pati jaunākā!” kautrīgi skaidroja programmētājs.
“Mjā…diez kas nav atdot savu smuko meitu par sievu tādam ņergam,” karalis ar nicīgu smīnu nopētīja vārgo programmētāju, “ bet derības paliek derības!” Tā karalim nācās rīkot kāzas. Tās bija lepnas, ielūgti bija visi pasaules programmētāji, sisadmini un pārējie niekkalbji. Trīs dienas pasaule dzīvoja bez interneta, jo pati galvenā programma pārslodzes dēļ, kas radās, sūtot kāzu apsveikumus uz pils e-pastu, uzkārās.
Tā apprecējās skaistā princese ar vienkāršo programmētāju, kurš tagad saucās Galma Galvenais Datorzinis – tādu titulu karalis vienā no retajiem brīžiem, kad bija skaidrā, viņam piešķīra.
Negantā pameita par savu ļauno izturēšanos tika bargi sodīta – viņai atņēma interneta pieslēgumu uz veselu mēnesi. Lai kā viņa brēca un taisnojās, ka tikai pajokojusies, Galma Galvenais Datorzinis, izteiksmīgi norādot uz lietišķo pierādījumu – lielo zilumu uz kājas, bija nepielūdzams.
“Kā es tagad veselu mēnesi iztikšu bez savām spēlītēm un kiberseksa?” pameita spiedza.
“Klusē! Tu man traucē programmēt!” stingri viņu apsauca Galma Galvenais Datorzinis.
“Labi, labi, es jau neko…” aprāvās pameita.
“Nu, tā jau ir labāk! Tagad ej un sēdi savā istabā. Ja gribi, vari tamborēt!” smīnēja programmētājs.
Nikni pabolījusi acis uz viņa pusi, bet baidoties kaut ko iebilst, pameita aizgāja uz savu istabu.
Princese un Galma Galvenais Datorzinis dzīvoja ilgi un laimīgi un viņiem bija trīs jauki bērni: Entera, Helps un Eksela.
Tāda, lūk, pasaka. Beigas laimīgas. Vismaz princesei un programmētājam…
(27.09.2005)
  
Prozas, stāstu, rakstu u.c. novērtējums. Kopvērtējums - Vēl balsojumu nav.
Balso arī Tu!
Gramatika, sintakse - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
Izteiksmes līdzekļi - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
Doma, saturs - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10
- balsot ar vērtējumu zem 4 vai ar 10 var tikai, ierakstot "viedoklī" pamatojumu.
Tavs viedoklis:
Niks:*
Tēma:
Komentārs *
Lūdzu ievadiet kodu *
Noteikumi komentējot
 
 

DISKUSIJAS

skatīt visu
Jaunrades čats
Ljurbenjaaks (viesis) (12.05.2020, 20:38)Toč, var pārņirgties! :)))Ješka (viesis) (06.05.2020, 09:29)Diskusija par nopietnu tēmu, bet šodien prāts nenesās to padziļināt ar savām gudrībām. Pārsmējos. :))) :))) :)))āksts (viesis) (05.05.2020, 15:54)Pats Tu burlaks.8) Autors ir spāņu rakstnieks Roberto Bolanjo, daudzu starptautisko prēmiju saņēmējs par šo romānu., neuzskaitīšu visas.
Te gan jāpiebilst,ka rakstnieks visu apraksta un nosaukumus...
 
 

IZKLAIDE

skatīt visu
SmS pantiņi
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
Interesanti video
Dažādi atgadījumi
 
 
E-māksla

Taurenis virs jūras...
 
 

INTERESANTI

skatīt visu
Dāvanu idejas
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
 
 
Vieta reklāmai:
 
 
Šodien: 251 Kopā:5188831

 
 
. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . .
Par Feini! | Atsauksmes | Redakcija | Iesūtīšanas un lietošanas noteikumi | Pateicības | Reklāma | Palīdzi portālam! | FAQ | Ziņot par kļūdu
Portāls daudzpusīgam, ideālam cilvēkam. No nopietnības līdz humoram.
Feini! neatbild par iesūtīto darbu un informācijas autentiskumu un avotiem. Aizliegts izmantot informāciju komerciālos nolūkos © 2001-2007 Feini!. All rights reserved.
webdesign by odot | code by valcha
load time 0.1 sec