|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Es, blondīne | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ai, mīlēju sevi, kāds biju es toreiz,
Tāds nīdējs un maita, bet brīnišķīgs gan!
Tik vārdi bij stipri, es jumtu bij nonest
Pat gatavs ik katram un sev arīdzan!
Tik mulstošs un neskaidrs pašam savs skatiens,
Tik muļķīgs, bet vārdam bij zeltvērtība!
Bet šodien es blondīne, kurai ir karstums,
Vai klimakss, vai oktobris, vai migrēna.
Es mīlu sev divtik, bet apbrīna nava,
Es meklēšu pats to, lai citu te nav!
Man pašam ir lukturis, kurā ir slava,
Plus banāna miza, uz kuras šļūkāt!
Es blondīne glupa, uz sevi es šķaudu,
Pret laimīgu blondumu alerģija,
Es apmierē drebu, jo ātrumu rodu,
Un redzu un smaidu, un – ak, dzīvība!
14.10.2004 (17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|