|
|
|
|
|
|
|
| | Epilogs | Autors - Zora
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vai tā ir tava ēna,
Kas mēnessgaismā manos logos dej?
Vai tās bij’ tavas rokas,
Kas žņaudza manu kaklu,
Kad klusi lūdzos- neaizej!?
Bet neklausījies tu,
Kliedza skaļāk arvien tavi vārdi,
Ka tev vairs mani nevajag.
Tavas klavieres pazuda,
Man spēlēja tik jumtu skārdi.
Tu mani pameti,
Tu dāvāji man lēnu nāvi.
Lūk, šis ir epilogs,
Lai noladēta ir tā diena,
Kad pirmoreiz tu mani skāvi! (14.09.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1021
Kopā:6147707
|
|
|
|