|
|
 |
|
|
|
|
| | Epilogs | Autors - Zora
| | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vai tā ir tava ēna,
Kas mēnessgaismā manos logos dej?
Vai tās bij’ tavas rokas,
Kas žņaudza manu kaklu,
Kad klusi lūdzos- neaizej!?
Bet neklausījies tu,
Kliedza skaļāk arvien tavi vārdi,
Ka tev vairs mani nevajag.
Tavas klavieres pazuda,
Man spēlēja tik jumtu skārdi.
Tu mani pameti,
Tu dāvāji man lēnu nāvi.
Lūk, šis ir epilogs,
Lai noladēta ir tā diena,
Kad pirmoreiz tu mani skāvi! (14.09.2005) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1420
Kopā:6870901
|
|
|
|