|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | eS | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es esmu labākais uz pasaules un nava citu tādu!
Lai aiziet ieskrieties, kam domas citas, es pakārtu!
Es vienīgais ar savu paštaisnumu varu iet, kur vēlos,
Un visi sekos man kā mazie, likšu visus dēlos!
Es esmu skaistākais, lai citiem skaužās bildes,
Lai aiziet noraudās, ja nespēj novilkt brilles.
Es esmu kārojams, kā superkonfektīte,
Bet pārējie, tie – nelaimes, lai dzīvo, kā nu dzima.
Es esmu taisnākais, neviens, kas citād skatās,
Lai necer pareizs būt, tik man tās bildes labās!
Ja kādam taisnība ir sava, kas nav mana,
Es pakāršu aiz zvaniem viņu zarā!
Es esmu stiprākais, jo manu domu spēkā
Stāv iekšā viss, bet citos tikai masa brēkā.
Es esmu varenais, jo valdīt šito masu
Es grasos, mācīt, kā kam dzīvot, sadot basu.
Es esmu pareizais, man riebjas visi citi,
Kā domāt savādāk, kā es var, lopi tādi!
Es paņemšu un nicināšu katru šādu,
Kam neprāts prāta vietā spēli gāztu.
Es vienīgais, es pareizais, es labākais un stiprākais,
Es skaistākais un nelaimīgākais un arī īpašais!
Es es, es viss, es valdīt gribu strauji,
Man elpa aizcērtas cik spožs es es es sss.
Es zinu visu labāk, man vienalga citi,
Lai skatās, kā es dzīvoju un pakaļ visi dzīti!
Nekas, ka katram savas dzīves ceļi,
Nekas, ka varbūt pats es nelaimīgi!
Es Orākuls, es gribu likt pat jūrai,
Lai atkāpjās, kad man to gribas kļaut,
Es sagribēšu, kāds man ne pa prātam?
Es jūru, orkānu jums virsū sūtīt bļaut!
Es varenākais no it visiem ļaužiem,
Es nezinu, kādēļ man vieta šeit!
Starp nicināmajiem un arī prasti lemtiem,
Man kauns ir atrasties, kur vēl...
Es es, es jūtu, pārsprāgšu no šāda
Šī orgasma, kas pašapmierināti valda!
Tas pārņem manus locekļus un prātu
Un arī darbības, ko sajutīsiet, maitas tādi!
Es visus valdīšu šai burbulībā,
Es burbuļpūslis galvenais no visiem izvirtībā!
Es mazos pūšļus spiest kā nosti skriešu,
Kas kaprīzi man savu gribu? – liegšu!
Tev nebūs lemt, kā šaipasaules Dievam,
Tāds tikai es un citam nebūs vietas nievāt!
Es vienīgais, kam patiesību lemt būs,
Kurš slikts, kurš labs, bet kurš man kalps būs!
Tu labāk ātrāk nāc pie manis kalpot,
Ja piekritīsi visam, došu dzīvot!
Bet ja Tu savas vēlmes draņķa sniegsi,
Tad es Tev roķeles kā lauzti skriešu!
Es pareizāks par pašu likumību,
Es pareizāks par Bībeli un dabu!
Es pareizāks par Tevi, arī viņu,
Man vienīgajam zināms ir, kā sabūt!
Ja mēģināsi man kaut spieķi iedurt,
Es svētiem vārdiem ķeršu Bībelīti,
Ar to Tev tā pa galvu triekšu iedot,
Lai visa svētība, kas man, lai tevī iekrīt!
Tu stulbs, tu paslima, bet viņš ir sliktais,
Es sadalīšu jūs pa burkām, žurkas!
Tas tur, kas sprediķo par dzīvi, niekalbs,
Es rādīšu, ka man ir tikai domas!
Ir manī visi Dievi iekšās,
It visas spējas, tiesības uz tiesām.
Es zinu, man ir lielas lietas darāms,
Es esmu, laikam, Dieva dēls uz zemēm!
Es radīšu uz pasaules ko tādu,
Ka visi laimīgi pēc mana prāta taps!
Ja kādam manas laimes nederēsies,
Tad laidīšu uz mēnesi, lai sprâgst!
It visam notikt būs pēc mana prāta!
Pat bērni visur dzims pēc mana ģīmja!
Lai pamēģina kāds vēl piedzimt citāds!
Es visus knaiblēm steigšu iznīcināt!
Es esmu Orvelā, kā Lielais tētis,
Bet jūs man visi mazie, būs jau labi!
Es kamēr ticēšu, ka spējat palaboties,
Es tikmēr būšu klāt, bet nē – tad karies!
Es būšu pareizākais savās lielās domās,
Es vecu filosofiju tik krāsnij iekšās!
Es dedzināšu visu veco, dodiet varas!
Es likšu jaunu, visi bailēs trīcēs!
Tev izvēles būs bailēs notrīcēties
Un tēlot, ka nu esi pasavējais!
Bet ja tu nebūsi tāds, maita stīvais!
Tad padarīšu stīvu, kamēr raudās!
Es sākumā ar šantāžām un nedošanām
Tak centīšos, kā Dievs, pie prāta vesti!
Kad nesapratīsi, pa purnu stipri došu!
Vēl tad ne? Tad jau ārā slēgšu...
Es varenākais Valters ir no visiem.
Man varaskāre lielāka par varu!
Es nespēšu nekad gūt lielu baudu,
Man vienmēr vairāk vajadzēs, dod garu!
Es sākšu pamazām ar jūsu pakļautībām,
Bet vēlāk, kad jau tā par maz būs,
Tad pieprasīšu arī dvēselītēm,
Lai atdodas vai arī sadeg sārtā!
Es vienmēr domāšu, ka Dievs es,
Es labākais priekš jums, tak, mirstīgajiem!
Kad miršu, arī tad man domāt,
Ka ticēšu es tikai saviem vārdiem...
Es dāvana ar saviem aizspriedumiem,
Es laime esmu jūsu nelaimībā,
Nekas, ka visus būšu spiedis līgot
Un sāpēt, nesapratnēs, arī raudāt.
Un tie, kas mani sauks par Luciferu,
Tie pasludināti tiks naida kārtā!
To plakāti uz visām manām pilīm
Kā nicināmi, kurus kārnīt kaijām!
Bet kaijas, ja tās negribēs tos kārnīt,
Tās izšaušu un citus putnus medīt...
Jo, ja kaut līdzīgs var būt kaut kas putnam,
Tad, drošāk izšaut, nekā vēlreiz taustīt.
Pēc gadu simteņiem es viens pa miljons pilīm,
Jo visi izšauti, jo visi tika griezti.
Man prāts kā iedomājās, saskatīja reizēm,
Tā ņēma inkvizīciju un visi beigti.
Es savā pūslībā kā pūšļu pavēlnieciņš,
Es savā melnā zirgā jāju kalnā.
Man zirgs šis balts kā liekas, acis neredz,
Bet vai var zināt, kas ir balts, kas melns, kas kaunā?
Es, antiņš, jāju stikla kalnā,
Man liekas – stikli, izrādās, ka rumpji.
Es nezinādams, kā nu darīt tālāk,
Tik piebremzēju, lejā dubultsāp.
Bet cits, kas arī jāj šai kalnā,
Tas kliedz, lai lecu lejā, takas nav!
Un pavēl iet nu strauji savā takā,
Bet es vairs neticu kam šķietamam.
Man šķietamība jaunu jēgu guva,
It viss ir šķietams, reizēm ir par daudz.
Man pašam tracina kā mamzelītes,
Bet esmu gatavs spēlēties, lai jēgas raut!
Veltījums Lorai no viņas “mazā s***” un pašas izveidotā iedomu tēla. :)
Te redzi to, ko vēlies redzēt. Atliek tik pieņemt saldo ilūziju par pilnu un turpināt :) Atļāvos mazliet arī aizņemties caur savu skatījumu daļiņu Tevis.
Pēc šī dzejoļa attapos, ka Lieldienas. Sajutos nelāgi, tā zaimojot. Tomēr - iedvesma radās, apstāties nespēju. Tikai uzskatāms piemērs, kā var būt.
10.04.2003
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
