|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Skūpsts | Autors - ivi
| | Komentāri (16)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Maigi, lēnām pieskaros tev,
Ar savām lūpām tevi noglāstu.
Vēderā tējas krūzīte vārās no tevis,
Vārās un līst pāri, es vairs nevaru,
Nu nevaru bez tevis,
Kā ūdens tu man nepieciešama.
Ar tevi savas slāpes remdēju
Un kad man neslāpst,
Tad gribu tevi garšai.
Tavas lūpas kā ēdiens,
Es gribu ēst un tikai tevi.
Lūpas maigi atraujas,
Es ilgojos, jau ilgojos
Un pievelku tevi klāt
Un projām nelaidīšu,
Caur skūpsta lūpām klusu teic:
„Man jāiet, bet rīt,
rīt atnākšu atkal.”
Tu aizej!
Un tad man slāpst,
Labi, ka bez ūdens,
Var izturēt vairāk par dienu,
Jo savādāk es būtu jau miris.
(05.08.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
