|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ar tevi | | Komentāri (17)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Nedaudz man pietrūkst,
Lietus asaras acīs sūrst.
Jūtos nedaudz lieks,
Jo man dzīvē tikai prieks.
Paskatos uz mēnestiņu,
Saules tumšo asariņu,
Nespēju es skumīgs būt,
Bet neērti arī priecīgam kļūt.
Šodien kalns ir pārkāpjams,
Un dzīves ceļš vēl tikai lejams,
Un lai kādus akmeņus mestu jūrā,
Tikai tevi varu redzēt savā dzīves pūrā.
(01.08.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 2769
Kopā:7655966
|
| |
| |
|
Autori
