|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Par mums | | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
izdiluši lauki un
kukažiņa pansionātā
nāves pusdzīva velk kājas
un saukā pazudušās dvēseles
ceļi dubļos līdz ausīm un
saulītei melna nakts
veļi saūjinās klusi (apsaukdami vilkus un pūces)
līdz mēness velk uz rīta pusi
gājas aizklīdušas neceļos
un nav neviena kas Latvijai celtos
uz aci nomērām soļus desmit
un šaujam no nepielādētām bisēm
veselu kārtu sairušu skrošu
tu neprasi vairs
kad zem rožu krūma
beigsies tava dzīve drūmā
vien saļimsti no paša rokas
skaidrodams ka nesokas
slapa smilte beras uz mūžīgās zāles
(kas kapos un ceļmalās aug)
un spīdalas vainadziņš dziļjūras kapā
(mācītājs beidzamos vārdus saka)
un pret vakara tumsu
kāds noķer sniegpārslu mulsu
(29.07.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
