 (www.feini.lv) |
| Eižens Robērs : Par mums |
| izdiluši lauki un kukažiņa pansionātā nāves pusdzīva velk kājas un saukā pazudušās dvēseles ceļi dubļos līdz ausīm un saulītei melna nakts veļi saūjinās klusi (apsaukdami vilkus un pūces) līdz mēness velk uz rīta pusi gājas aizklīdušas neceļos un nav neviena kas Latvijai celtos uz aci nomērām soļus desmit un šaujam no nepielādētām bisēm veselu kārtu sairušu skrošu tu neprasi vairs kad zem rožu krūma beigsies tava dzīve drūmā vien saļimsti no paša rokas skaidrodams ka nesokas slapa smilte beras uz mūžīgās zāles (kas kapos un ceļmalās aug) un spīdalas vainadziņš dziļjūras kapā (mācītājs beidzamos vārdus saka) un pret vakara tumsu kāds noķer sniegpārslu mulsu |
| (29.07.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |