|
|
 |
|
|
|
|
| | Tavs vārds | Autors - Lauris Krolis
| | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es uzklausu Tavu vārdu
Un ielaižu to savā sirdī.
Dziļi manas sirds miteklī
Nu mājos Tavs vārds.
Es apjožu piekūna spārnus
Un tērpjos Tevis rūdītās bruņās.
Rīta zvaigzne iemirdzas man plaukstā,
Pļavas tālīnās ir manā matu šalkā.
Klusēdams savu sveicienu Tev sūtu,
Tā atbalss dobji nogrand kalnos.
Tavu vārdu slavina ik uzkalns,
Tavu godu teic saules ziedu jūra. (29.07.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|