|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atmiņām | | Komentāri (5)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Ieskatījos tevī es vērīgi,
Nemanot kļuva man sērīgi,
Reiz beigsies viss, kas sācies,
Iespējams, ka teiks pat vācies.
Tas kas ir, vai bija mums,
Tas viss reiz paliks glums,
Atmiņās mainīts un bīdīts,
Kļūs tik maziņš kā sprīdītis.
Bet es negribu, es jūtu tik daudz,
Mana sirds tik jocīgi šodien klaudz.
Un ja visam tam izbeigties tomēr lemts,
Tad gribu, lai atmiņām piemineklis tiek celts.
(20.07.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
