|
|
|
|
|
|
|
| | Sapņotāja | Autors - Kristīne Berķe
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Vai ziedu smarža,
Ko jūtu sapnī,
Kad pamodīšos,
Pazudusi būs?
Negribu ticēt.
Es taču esmu sapņotāja.
Es vienmēr vēlos rozes un lilijas
Un vizbulītes ar ziliem ziediem,
Un neaizmirstulītes smaidu.
Ar aizvērtām acīm
Es jūtu šo brīnišķo smaržu,
Kas apņem un iegremdē sevī.
Kā kuģis tajā es grimstu.
Tik dīvaini.
Man ir iespēja izrauties
No važām šīm zīda un zelta,
Bet kāda dīvaina tieksme mani
Pie tevis ar varu rauj.
Es ļaujos šim sapnim
Kaut šo īso brīdi.
Man saldi smaržo neļķes
Un jasmīni uzsmaida ziedot.
Es ceru, ka smarža šī nezudīs
Arī tad, kad sapnis būs galā,
Ka nebūs ilgas pēc bijušā,
Pēc ilūzijas galu galā. (18.07.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|