|
|
|
|
|
|
|
| | Ledus princesīt | Autors - Tilla Lilla
| | Komentāri (9) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ledus princesīt
noskūpsti manu dvēseli.
Un viņa lidoja.
Balta Ledus akmenī
Cirsta.
Brūce.
Nolaidās uz manas
norasojušās sirds
un teica:
es tevi nemīlu, mazā,
nemaz.
Tu esi mans posts.
Tu... nolādēta!
Un tomēr.
Viņa vēl cēlās
un krita.
Viņa palika salta
savā nemīlestībā.
Kā negribēta
asara.
Ledus princesīt.
Piedod.
Un manas stikla
asaras viņu apraka. (25.06.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1121
Kopā:6107453
|
|
|
|