 (www.feini.lv) |
| Tilla Lilla : Ledus princesīt |
| Ledus princesīt noskūpsti manu dvēseli. Un viņa lidoja. Balta Ledus akmenī Cirsta. Brūce. Nolaidās uz manas norasojušās sirds un teica: es tevi nemīlu, mazā, nemaz. Tu esi mans posts. Tu... nolādēta! Un tomēr. Viņa vēl cēlās un krita. Viņa palika salta savā nemīlestībā. Kā negribēta asara. Ledus princesīt. Piedod. Un manas stikla asaras viņu apraka. |
| (25.06.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |