|
|
|
|
|
|
|
| | Ēnas | | Komentāri (20) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ēnās spēlējoties aizskaru
aizskaru savu vaigu
tik vēss,
un auksts
vai tiešām tas esmu es,
kas pretojās pats sev?
Nevar būt,
tas taču
nav taču un
tomēr
spiež mani gar zemi,
paša lepnums un
gods.
Ēnas spēlējoties pieskaras
mitrajam vaigam
kur vēl tikko asara
savu ceļu mēroja
un
tika sāļa lāsīte
kas neko nesaka
nekam un nevienam
pagājušajā naktī (26.06.2005) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1350
Kopā:6135394
|
|
|
|