 (www.feini.lv) |
| Jeremajas Eņģelis : Ēnas |
| Ēnās spēlējoties aizskaru aizskaru savu vaigu tik vēss, un auksts vai tiešām tas esmu es, kas pretojās pats sev? Nevar būt, tas taču nav taču un tomēr spiež mani gar zemi, paša lepnums un gods. Ēnas spēlējoties pieskaras mitrajam vaigam kur vēl tikko asara savu ceļu mēroja un tika sāļa lāsīte kas neko nesaka nekam un nevienam pagājušajā naktī |
| (26.06.2005) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |