|
|
|
|
|
|
|
| | Notikums ilūziju ostā | | Komentāri (15) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
delnas nogurušas no rētām
rēc kā tikko dzimušas lauvas,
es pats sāku nogurt no vētrām,
nesavilkt man vairs tās tauvas.
nāk nākošā laiva ostā
un matroži skrien uz krogu,
es viņiem ar kaunu virsū kliedzu savā sprostā -
es, mīļie, visu zogu!
samaksāt man nevar -
var tikai tā, lai man sāp,
jūs nenācāt aizvakar un nenācāt vakar,
tagad kā svītra dzejai - tu man, draugs, pirmais kāp! (16.06.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Mums katram ir senloloti sapņi, bet kad esmu ar tevi kopā, es jūtos it kā tos visus būtu piepildījis ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|