|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ārpusē | | Komentāri (6)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es izeju ārā
Solis
Divi
un pēkšņi viss stāv
Stāv klusums, elsodams smagi
Stāv peļķes
Šie blāvie atspulgi ledus…
Kāpju tiem virsū
Lai pašķīst lauskas, vienalga
apstājas
gaisā
apskāvienā, elpā
Smidzina
bet lāses nesasniedz zemi
karājas, arī
Tik manas rokas tās iešūpo
Kā mantiņas egles zarā…
To kļūst par daudz! jo(projām) līst
Ak, Dievs, cik gaiss ir smacīgs!
Pat cilvēku skatieni pusceļā stāv
gaida
mani
eju
ieeju
(20.06.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Klausies, kā iezvana Jaungada zvani
Ceri, ka nākotne nepievils mūs
Klausies, kā vēji šalc sirmajās eglēs,
Sapņodams klusi aust Jaungada rīts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
