|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Retās līdzības | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Plūstu mazās aizās viegli,
Nav par ko man dikti kliegt.
Esmu pastāvīgs, bet diegi -
Reizēm gribas mezglā siet.
Paņemt oranžsauli rokā,
Saspiest, lai tad siltu dod,
Mana pasaule aug kokā,
Kura zariem augt un augt.
Esmu upe nepazīta,
To vēl vārdā nenosaukt,
Vietām sekla, vietām dziļa,
Kājas centies neizlauzt.
Ja es var būt nevarēšu
Tev to kādu strautu dot,
Zini vismaz tādu upi,
Kura arī klintī grauž.
Reizēm zinu, jūras gribu,
Nedaudz viņā veldzēties.
Aizeju, bet tā ar ledu,
Tādēļ vai es – aizbēgties?
Ja man jūra nepalīdzēs,
Kādas dzīves pasmelties,
Man tāpat jau labi sabūs,
Ir, kur vieta piemesties.
Atceries, ka dzīve tāda,
Vienmēr nevar līdzēties,
Bet nu ja ir smeldze kāda
Var smelt veldzi līdzībās.
07.08.2003
Reizēm var palīdzēt arī līdzība.
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1262
Kopā:6126649
|
| |
| |
|
Autori
