|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | No miesas uz garu ejot | | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
No miesas uz garu ejot,
Nākas cauri dvēseles tuksnesim ceļot.
No miesas baudām, uz Gara balvām,
Lēnam pa tukšām un svelmainām vietām.
Mozus ar tautu četrdesmit gadus,
Mēs tikmēr, kamēr saprotam savus maldus.
Kad vecā pasaule mūsos lēnām zūd,
Bet jaunā aiz kalniem, varbūt.
Neviens bez tuksneša iztikt nav spējis,
Vienalga ko iepriekš dzīvē tas sējis.
Pat Jēzus gavēdams, bij tuksnesī gājis,
Kur sātans to nekrietni kārdinājis.
Vien tuksnesī sevi mēs ieraudzīt varam,
Kad spēki pietrūkst gājumam savam.
Un tuksnesī apstāties nedrīkst ne brīdi,
Jo tad, kad tu stāvi – jau smiltīs slīdi.
22.05.2005 10.05.2005
(05.06.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
