|
|
|
|
|
|
|
| | Dzīve ir viena | | Komentāri Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es negribu būt viena no cilvēku masas,
Es gribu būt es pati – Inese Frankus.
Es gribu būt par svētu Dieva trauku,
Kam manas rindas par smagu,
Lai citu ko vieglāku lasa.
Šeit nebūs rindas par brīvo mīlestību,
Un nebūs slava tai jautrajai dzīvei,
Ko piedāvā smēķi un narkotikas.
Ja vēlies, tu vari mirt mūžīgai dzīvei,
Bet, kamēr tu dzīvo, Dievs dāvā tev mīlestību.
Tu vari šīs grāmatas vākus aizšķirt,
Un meklēt sev, visu ko grib tava miesa.
Tev izvēle brīva, kā dzīvi tu vadi.
Bet pienāks diena, kad būs tava tiesa,
Kad Viņš sāks āžus no avīm atšķirt.
Dzīve ir viena, tai priekšā novilkta svītra.
Finiša līnija. Tālāk būs balva.
Tava paša pelnītā alga.
Vai tiks rūgtā žults, vai salda halva,
To noteiks Dievs un tava pazemība.
09.04.2005 14.32 (05.06.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1609
Kopā:6132486
|
|
|
|