|
|
|
|
|
|
|
| | Vilinošā vilšanās | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Mācies, lūk, no savām kļūdām, visiem saku tā,
Arī es tā darīt gribu, gadās, nesanāk.
Vilšanās ir tāda lieta, kura nogādā
Vispirms paradīzē saldā, tālāk kamīnā.
Ne pie.
Skumjā laime man ar Tevi, brīnišķīga esi
Ko lai daru es ar sevi, aiziet negribās.
Laimes saime mums ar Tevi, varētu, nu bet nekā,
Ka lai daru es par labu, aizplūst nespējās...
Maigā dvēsele un raksturs, piestāvīga baigi,
Sirds vai lūzt kā dzīves malta, sabrūk, pierastāk.
Lūk par ko man tādi joki, nežēlīgi spraigi,
Es ar savu sirdi – nastu gribu pastaigāt.
Tavas uzvedības, runas, neprātīgās...Tu
Rod, ka pasaulē mīt mana , tā, kas der tik klāt.
Runas tās, kas citur mērkā, trāpīgi dzen tur,
Kur bez Tevis nebūs miera, tur kur viens es nāks.
Redzu es, kā bijis laimīgs, neticami, naivi,
Katram sava karma rasta, savu laiks jau prast.
Nav šī lielā bēdu dziesma, vienu dien ar Tevi,
Tā ir tikai paradīze, ko ne mūžiem rast.
Zini, tādu variantu, nevainoti skaistu,
Neticēju iepazīstot, nemēdz tā būt, nav.
Tālāk nāca apgaismība, neviltota, raiba,
Tiešām dzīve pajokoja, pietiek, cik tad var.
10.03.2003 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1392
Kopā:6148078
|
|
|
|