|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pozitīvais salā | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kāds laiks ir gājis, atceros,
Kā airiem viļņos grūstījos,
Līdz tiku salā vientuļā,
Vai tādēļ esmu nejēga?
Tā daudzi klusos vakaros
Pie palmām saules rietu jož;
Tā daudzi siltus sapņus sien –
Kaut rabarberus kopā griezt.
Tāds mājās kādas lietas vāc,
Ko kādreiz var būt divi krās;
Viņš, viņa kādreiz satiksies,
To abi kopā dalīsies.
Tu saki – dzīve pasapņos?
Var būt, es pārāk nestrīdos,
Bet ja jau tādai netieksies,
Vai kas no sevis radīsies?
Vientulība – īpašība
Kuram katram nedalīta,
Vientulība – izdevība
Sevi piepildīt, ja griba.
11.02.2003
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
