|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Pozitīvais salā | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kāds laiks ir gājis, atceros,
Kā airiem viļņos grūstījos,
Līdz tiku salā vientuļā,
Vai tādēļ esmu nejēga?
Tā daudzi klusos vakaros
Pie palmām saules rietu jož;
Tā daudzi siltus sapņus sien –
Kaut rabarberus kopā griezt.
Tāds mājās kādas lietas vāc,
Ko kādreiz var būt divi krās;
Viņš, viņa kādreiz satiksies,
To abi kopā dalīsies.
Tu saki – dzīve pasapņos?
Var būt, es pārāk nestrīdos,
Bet ja jau tādai netieksies,
Vai kas no sevis radīsies?
Vientulība – īpašība
Kuram katram nedalīta,
Vientulība – izdevība
Sevi piepildīt, ja griba.
11.02.2003
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
