|
|
|
|
|
|
|
| | Ikdiena | Autors - Aivis Grasmanis - Domātājs
| | Komentāri (14) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cilvēki klīst apkārt ierāvušies sevī,
tik ļoti aizņemti tie savās domās.
Iepriekšējie cēlie ideāli nu ir miruši
un gaismas pilis tikušas grautas
Neticība pārstaigā drupas,
ar sūnām klātie akmeņi un aizaugušie grāvji
ikdienā redzamās, ik uz soļa sastopamās ainas-
kadrs aiz kadra tālāk slīd,
bet kopējā aina nemainās un uz priekšu
neiet nekas.
Cilvēki ierūsējuši un rāmjos iesprūduši tup,
tie netic vairs ne tev, ne man...
Kurš būs tas, kas pasauli mainīs,
lauzīs katru glūnošo stereotipu?
Atrodi tādu, kurš nejautās,
Atrodi kādu, kurš to darīs
Atrodi tādu, kurš nesmies
Atrodi kādu, kurš to paveiks,
neticību salauzīs un pierādīs pretējo,
ka mēs to varam paveikt kopā...
Nevis paliekot pa vienam. (27.05.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gada vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lej pa simts un ārā trauc! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|