|
|
|
|
|
|
|
| | Es zinu Dzimteni | Autors - Lauris Krolis
| | Komentāri (7) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
(Veltījums 18. novembrim)
Es zinu, kas ir laime, es zinu, miers kur mīt,
Kaut apkārt bango vētra un uguns krusa krīt.
Nav laimes lielākas kā Tēvuzemei kalpot,
Kā brašam karavīram tās tēraud’ rindās soļot,
Kā mīļai mātei tās jaunos dēlus skolot,
Kā sirmam arājam tās dāsnos laukus vagot.
Un, vai tas nav miers, ar kādu lūgsnas skaiti,
Kad pa Rīgas bruģi saulrietā soļo raiti,
Kad redzi oļus upmalā iemirdzamies skaisti,
Kad aiz savām durvīm citu skatiem gaisti.
Un nav jau svarīgi, vai uguns krusa krīt,
Tik atceries par Dzimteni – šeit miers un laime mīt. (25.05.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1596
Kopā:6107928
|
|
|
|