|
|
 |
|
|
|
|
| | Tukša varbūtība | | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Cilvēks.
Nogurums.
Viens pats starp savējiem
Un tomēr svešinieks.
Robežas, kuras mūs šķir
Nav nojaucamas ar rokām,
Jo mūsu sirdīs tās celtas.
Bez nācijas, bez savas piederības dzīvot ir vieglāk.
Nevis ļaužu pilnā pilsētā, kur tavējie ir mazākumā,
Pilsētā, kurā nedzimst ne saule, ne vējš,
Tik lietus sitas logā,
Kaut paskatos,
Un nemanu ne lāsītes.
Mans novads -
Ar vēsturi, bet bez nākotnes.
Vai varbūt tomēr nē?
Šis jautājums – varbūt tomēr nē?
Tas plosa sirdis.
Tukšā varbūtība
Un cerības uz sapņa piepildījumu,
Kaut pats sen vairs sapnim netici. (24.05.2005) | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Mēness palīdz smaidīt,
Zvaigznes ciemos lūdz -
Jauno gadu gaidot
Prieka nedrīkst trūkt! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|