|
|
|
|
|
|
|
| | Netīrais pelnu traks | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Un aizpūta dzeja projām ar pelniem -
Mani no pelnutrauka ar velniem.
Pajuka saturs un vārdi var pāriet,
Noskatoties kā cilvēkus sāliet.
Burciņās iekšā pēc garšīpašībām,
Viens divi trīs un visi pa līgām.
Pārliecība būs vienā no burkām -
Katrā no tām būs pa pāris žurkām.
Arī pat mani šī slimība ķēra –
Sadalīt kastītēs visus, kas vēra
Manējās durvis, kas pievērtas klusi,
Pienācāt – klauvējiet, klusi bet klusi.
Rūtiņu valstībā cilvēki tādi –
Dažādi ļoti un bieži nekādi,
Lai vēl kāds pasaka – dalījums lieks;
Ne jau, kur pasaulē nekusis sniegs.
Un aizpūta mani projām ar pelniem,
Viesuļu vētrā gan ķēros pie zariem,
Izmisis, saskumis, padevies gaumei,
Melns es kā krauklis, es atdevos miglai.
08.09.2002 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Zaglis pa vārtrūmēm velk labu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...
Ko man darīt? ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1404
Kopā:6149660
|
|
|
|