|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nopietns | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tici vai nē, bet dzīve to darīs,
Tā mani sabeigs, ko spēlēs kā varēs.
Skumjas man acīs un sirdī, it visur,
Nolemto skabargu aizmest kur citur.
Iekāpjot tramvajā, saplēšu krēslus,
Sasitu rokas un nokrītu. Slepus
Asaras pludo un visiem trūkst gaisa -
Manējās asaras gaisu tiem maisa.
Protams, par krēsliem un visu to citu
Redzu tik iztēlē, tur visu situ.
Dzīvē, kur jāveic ir pareizie stiķi,
Savaldos, domās tik daru to nikni.
Seja no dienas jo nopietna top,
Tā viņi redz, bet kaut kas te brūk,
Nopietna arī, bet tas jau vēl tā,
Skumība ievācas, nāk mani grābt.
26.06.2002
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunais gads ar baltu zirgu,
Atvelk cisternu ar spirtu!
Nu ir ziepes, nu ir posts,
Atkal visu gadu plosts! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
