|
|
|
|
|
|
|
| | Ar mani jau nē | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Viens mirklis un atkal ir šausmas,
Kur šitādas stulbības rautas;
Tai bija tik divpadsmit gadu -
Vairs nav tai ne saules ne radu.
Tik avīžu slejās tas lasāms
Un visiem tas liekas tik svešāds,
Neviens jau to stādīties nespēj,
Ka katrs var nokļūt šai presē.
Lai saka, ka vainīga viņa,
Lai šāda vai tāda tā bija,
Bet it kā tas attaisnot spētu
Šo truluma deldēto sēklu.
Šī mocīta, ņirgāta tika,
Kur kādā var būt tik daudz slikta -
Ar ļaunuma, vardarba pēdām
Tik baudkāri galēta, rētām.
Tās asaras nepēja līdzēt
Un nodomus drūmākos kliedēt.
Vai tiešām tiem nenāca prātā,
Ka kāds būs bez bērna, bez dārgā.
Mēs domīgi nogrozam galvas
Un steidzam pie humora slejas,
Bet tikmēr raud vecāki skumji
Pie gultas, kur kādreiz bij silti...
Nu nejau ar mani, mēs sakām,
Bet tomēr, ko zināt, kā sanāk.
09.05.2002 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1144
Kopā:6125066
|
|
|
|