|
|
 |
|
|
|
|
| | Es slauku | | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es slauku ielu ar slotu,
Tāpat kā savu sirdi.
Nē, es neslauku to prom.
Es to tīru,
No visādām nejēdzībām,
Arī no tevis,
Nē, laikam jāsaka no tavām
Pēdām.
Tavas zoles atstāja dubļus.
Ir grūti tevi vainot pie tā,
Ka slota sāpīgi dubļus plēš,
Tavs solis bija raits un skaists.
Kā pēdējais ziemas sniegs,
Bet nu tev jākūst nost,
Zaļu zāli ilgojos.
Ai, cik tajā labi atlaisties snaudā,
Silti, mīksti un jauki,
Ja vien arī tajā nebūtu ērces,
Ērces ar dubļainām kājām. (06.04.2005) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|