|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Atmeta | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
"Vēl gadu", teica muļķis ģīmi pelēku,
Ar smaku cīnīties tam neesot par traku.
Ar patiku tas riņķos stulbajos tā blenž
Un fantazē pie sevis - gan jau beigs
Tas naivulis, kas skārās klāt šai bendei,
Jau zināja, bet teica "ne es tāds!",
Viņš zilu smaidu uzstiepis šai sejai,
Tik reizēm atzīst kā viss sāp.
Tā drēbes - dvaka kā no ogļu katla,
Ap acīm riņķi nav tiem gala.
Tas vienmēr aizelsies kā suns,
Bet izskaidrojums gatavs jums.
Viņš vienmēr teica, gan jau beigs,
Viņš nemelo, jo smēķēt beigs.
Un paskaties pēc gadiem trīs,
Viņš kapā guļ, ir atmetis!
05.01.02
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1023
Kopā:6126410
|
| |
| |
|
Autori
