 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Atmeta |
| "Vēl gadu", teica muļķis ģīmi pelēku, Ar smaku cīnīties tam neesot par traku. Ar patiku tas riņķos stulbajos tā blenž Un fantazē pie sevis - gan jau beigs Tas naivulis, kas skārās klāt šai bendei, Jau zināja, bet teica "ne es tāds!", Viņš zilu smaidu uzstiepis šai sejai, Tik reizēm atzīst kā viss sāp. Tā drēbes - dvaka kā no ogļu katla, Ap acīm riņķi nav tiem gala. Tas vienmēr aizelsies kā suns, Bet izskaidrojums gatavs jums. Viņš vienmēr teica, gan jau beigs, Viņš nemelo, jo smēķēt beigs. Un paskaties pēc gadiem trīs, Viņš kapā guļ, ir atmetis! 05.01.02 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |