|
|
|
|
|
|
|
| | Vairāk vakardienas | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Ir momenti tādi kad viss ir kaut kā
Un viss spēj līdz dzīlēm aizkustināt,
Tad krusa no debesīm pamelnām
Tev spiež skriet pēc foto un iemūžināt.
Tu pasmaidi vējam, kas saldēt tā cenšas,
Tu šodien tu uztver kā sabiedroto;
Tev šodien tā liekas, ka viņš tev ir draugs
Un reizēm tik mīl tevi paskolot.
Tu ieraugi stabu un nobučo to,
Tu šodien to redzi kā mīļoto,
Un kabatā santīmus atrodot,
Tu jūties kā miljonu mantojot.
Man smiekli tik nāk par niansi šo,
Ka dzejolis šis ir par vakarējo,
Bet šodien no noskaņas vakarējās
Ir sirdī man tikai atmiņas!
16.11.01 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lūk sagaidīts ir jaunais gads
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Bet šodien atkal sapnis tāls
Ir tas, kā vakar sagaidīju to. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1150
Kopā:6126537
|
|
|
|