 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Vairāk vakardienas |
| Ir momenti tādi kad viss ir kaut kā Un viss spēj līdz dzīlēm aizkustināt, Tad krusa no debesīm pamelnām Tev spiež skriet pēc foto un iemūžināt. Tu pasmaidi vējam, kas saldēt tā cenšas, Tu šodien tu uztver kā sabiedroto; Tev šodien tā liekas, ka viņš tev ir draugs Un reizēm tik mīl tevi paskolot. Tu ieraugi stabu un nobučo to, Tu šodien to redzi kā mīļoto, Un kabatā santīmus atrodot, Tu jūties kā miljonu mantojot. Man smiekli tik nāk par niansi šo, Ka dzejolis šis ir par vakarējo, Bet šodien no noskaņas vakarējās Ir sirdī man tikai atmiņas! 16.11.01 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |