|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Aizkapa zeme | Autors - The Nobody
| | Komentāri (9)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es dzirdu kāds sauc
Žēlabainā balsī sauc mani pēc palīdzības
Es sekoju balsij
Pār ādu pārlien zosāda
Paliek auksti
Es nonāku kapsētā
Viss ir kluss un miglā tīts
Balss mani sauc
Un tumsā parādas gaisams stars
Es dodos tai pretīm
Mans ķermenis kļūst viegls
Es nonāku līdz gaismai
Tās ir durvis
Un aiz durvīm dzirdama balss
Saukdama mani palīgā
Šaubas un bailes nomāc manu prātu
Un tomēr es sniedozs pēc durvju roktura
Durvis atveras
Spoža gaisma apdullina mani
Es neko nedzirdu
Tik vaimans un to kā norit asaras
Pašai neapzinoties es pārkāpju slieksi
Skatam paveras neaptverams skats
Zeme pilna ar nogalinātiem enģeļiem
Ikkvienam ir norauti spārni
Ikkvienam ir atņemts visdārgākais
Es dzirdu šo enģeļu vaimanas un palīdzības saucienus
Viss vienās asinīs
Enģeļu asinīs
Es turpinu doties uz priekšu
Balss mani aicina
Un es redzu kaudzē sakrautus enģeļus ar norautiem spārniem
Kaudzes galā milzīgs krusts
Krusts ir apgāzts otrādi
Un pie krusta kājām gaisā piesiets pats enģeļu sargenģelis
Es vēlos apstāties bet mans ķermenis neklausa
Enģeļus vaimanas kļūst arvien skaļākas
Lielais sargenģelis paceļ galvu
Un paver savu skatienu uz mani
Es nostājos tam pretī
Šoks
Lielais sargenģelis esmu es pati
Sargenģelis nolaiž savu galvu
Pēdējiem spēkiem tas norāda man uz kādu spoguli
Es paveros spogulī un nokrītu uz ceļiem
Spogulī redzama gulta
Bet gultā ķermenis
Viss vienās asinīs
Ķermenis nekustas, neelpo
Uz sienas stāv uzraxtīts
Uzraxtīts ar asinīm
"Piedodiet, mani sauca sargenģelis"
Es novēršu skatienu no spoguļa
Un paveros uz sarenģeli
Sargenģelis raud
Sāpju nomocīts un sagrauts
Enģeļu vaimanas pamazām pieklust, bet neizzūd
Asaras vairs nav valdāmas
Es raudu
Sargenģelis raud
Nu mēs esam palikuši tik divi vien
Es un
Apgrieztā krustā piesitais sargenģelis
Tas aizver acis
Un neatver vairs tās
Es paskatos uz spoguli
Tumsa tajā mīt
Iestājas klusums
Neviens vairs nevaimanā
Sargenģelis nelūdz pēc palīdzības
Mana dvēsele to neiztur
Es paņemu virvi un dodos tuvējā koka virzienā
Paceļam tiek sasieta cilpa
Un iesienu virvi kādā koka zarā
Pakāpjos uz mirušā enģeļa ķermeņa
Cilpa tiek uzlikta man galvā
Acīm pazib atmiņas kā ēnas
Pie dzīvibas nu vairs mani tur tik enģelis ar norautiem spārniem
Un mans ķermenis saļimst
Un karājas virves galā
Dzīvibas vairs nav
Tik sargenģelim norit sāpju asara
(30.03.2005) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
Ziemassvētku pantiņi
Pašizdomātie pantiņi, sakombinēti ar interesantiem attēliem par Ziemassvētku tematiku.
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1817
Kopā:6119889
|
| |
| |
|
Autori
