|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Nosaukt tevi par | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Tik nerunīgs šis brīnums
Var likties sākumā,
Bet dziļāk ieskatoties,
Var iekrist absurdā.
Jo mazās saules durvis
Ir tā kā pusmastā,
Es teicu viņai - skaties,
Bet tā man - nejautā!
Es klauvēju pie loga,
Bet viņa - kāpēc tā?
Es atbildēju - skopa,
Bet tā tik noraugās.
Bez emocijām nāca,
Bez emocijām iet,
Es pateicu tai - laba,
Bet tāpēc nevajg riet!
Uz to tā atbildēja
Neko par it neko,
Uz ko es atkal smēju,
Lai labāk nejoko.
Un tālāk seko daudzpunkti un nenobeigtība...
lai arī bija viņa mana
20.10.01
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Balti vīri atver vārtus,
Sniegi snieg un puteņo,
Straujā tempā trako namā
Ieripoju ratiņos.
Priecīgus svētkus! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
