|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viss apzināts | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es stiepju savas rokas pretī zvaigznēm muļķīgām.
Ar acīm ciet es skrienu pa takām vijīgām.
Man pavadonis klauvē pie durvīm ļodzīgām
Un kliedz, ka stacijas jau sen ir samainītas vietām.
Klusums, mirklis, es paveru acis,
Spilgta gaisma man iecērtas nāsīs.
Brīnies vai nebrīnies, pareizā gaisma,
Tevi jau sen esmu nojautis - skaista!
Te nu es sēžu un smaidu un gaidu,
Saku šai gaismai, ka nav tai vēl laika.
Tikai, kas muļķajās zvaigznēs ir bijis,
Varēs teikt gaismai - to pierādījis.
Lai jau šī gaisma sola to prieku,
Mūžību, laimi, ikdienas mieru,
Gaismas ātrumā steigties par strauju,
Drošības jostas vēl jāizgudro!
29.08.01
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
