|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Viss apzināts | | Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es stiepju savas rokas pretī zvaigznēm muļķīgām.
Ar acīm ciet es skrienu pa takām vijīgām.
Man pavadonis klauvē pie durvīm ļodzīgām
Un kliedz, ka stacijas jau sen ir samainītas vietām.
Klusums, mirklis, es paveru acis,
Spilgta gaisma man iecērtas nāsīs.
Brīnies vai nebrīnies, pareizā gaisma,
Tevi jau sen esmu nojautis - skaista!
Te nu es sēžu un smaidu un gaidu,
Saku šai gaismai, ka nav tai vēl laika.
Tikai, kas muļķajās zvaigznēs ir bijis,
Varēs teikt gaismai - to pierādījis.
Lai jau šī gaisma sola to prieku,
Mūžību, laimi, ikdienas mieru,
Gaismas ātrumā steigties par strauju,
Drošības jostas vēl jāizgudro!
29.08.01
(17.11.2004) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
