|
|
|
|
|
|
|
| | Viss apzināts | | Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Es stiepju savas rokas pretī zvaigznēm muļķīgām.
Ar acīm ciet es skrienu pa takām vijīgām.
Man pavadonis klauvē pie durvīm ļodzīgām
Un kliedz, ka stacijas jau sen ir samainītas vietām.
Klusums, mirklis, es paveru acis,
Spilgta gaisma man iecērtas nāsīs.
Brīnies vai nebrīnies, pareizā gaisma,
Tevi jau sen esmu nojautis - skaista!
Te nu es sēžu un smaidu un gaidu,
Saku šai gaismai, ka nav tai vēl laika.
Tikai, kas muļķajās zvaigznēs ir bijis,
Varēs teikt gaismai - to pierādījis.
Lai jau šī gaisma sola to prieku,
Mūžību, laimi, ikdienas mieru,
Gaismas ātrumā steigties par strauju,
Drošības jostas vēl jāizgudro!
29.08.01 (17.11.2004) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Visi tik par baltu dzejo
Jaunā gada vakarā.
Besī mani, es par piķi,
Sveicu gadu nomaiņā! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|