 (www.feini.lv) |
| Dzeja : Viss apzināts |
| Es stiepju savas rokas pretī zvaigznēm muļķīgām. Ar acīm ciet es skrienu pa takām vijīgām. Man pavadonis klauvē pie durvīm ļodzīgām Un kliedz, ka stacijas jau sen ir samainītas vietām. Klusums, mirklis, es paveru acis, Spilgta gaisma man iecērtas nāsīs. Brīnies vai nebrīnies, pareizā gaisma, Tevi jau sen esmu nojautis - skaista! Te nu es sēžu un smaidu un gaidu, Saku šai gaismai, ka nav tai vēl laika. Tikai, kas muļķajās zvaigznēs ir bijis, Varēs teikt gaismai - to pierādījis. Lai jau šī gaisma sola to prieku, Mūžību, laimi, ikdienas mieru, Gaismas ātrumā steigties par strauju, Drošības jostas vēl jāizgudro! 29.08.01 |
| (17.11.2004) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |