|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Tikai lietus | | Komentāri (4)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Es neredzu izeju citu,
Ir jāmirst man, bet dzīvība sveša-
Tā nepieder man, bet citam.
Tam kokam, kas mežmalā aug
Līdz rudenī jākļūst tam plikam.
Tam akmenim uzartā laukā,
Kam jātop no ķērpjiem drīz sirmam.
Kāds pieskaras manam vaigam!
Es pamostos slapjš kā cēlies no murga.
Tavas acis noraugās manī,
Tās izbailēs brīnās.
Man izlaužas smaids, tik sapnis tas,
Kam lemts bijis gaist.
Tu pieglaud man vaigu,
Un asara taisās no vaiga tev krist.
Krīt viena, tad otra – tu raudi no sirds!
Krīt lietus lāses man uz sejas,
Es pamostos lietū, zem ozola lapotnes sirmās.
Tik iemidzis biju...
Šeit nav tavu acu un asaru valgu...
Tā lēnām no sejas izgaist mans smaids,
Tik lietus vien tumsā dzird – atskan dobjš vaids.
(10.03.2005) | | | | Šajā dienā vēl autora darbi: | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Visapkaart tik balts un skaists,
Kupenas, sniedzins snieg,
Atvediet kaads man laapstu -
Maaja aizsniga ciet... ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
