|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Mūžīgais dzejolis | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (2)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Būs pavasaris, zeme šī un tauta,
Un milzu saule zelta starus lies.
Jau plaukstas smeļ no vārda brīnumstrauta –
Tik ļoti slāpst pēc jums, kas atkal smies.
Es centīšos vien gaismu rast šai laikā –
To sirds ar putna balsi lūdz, cik spēj,
Lai taisnais Radītājs pār zemi staigā
Un nebijušu brīvību šeit sēj.
Lai nav neviens vairs vientuļš bēdās savās –
Mēs visi esam gaismas pavediens
Tam kamolam, kas ielikts rokās tavās
Un senā rakstā jaunus ceļus skrien.
Kad dziļā bedrē dūša tava rauta,
Šos vārdus mūžīgos tad atceries:
Būs pavasaris, zeme šī un tauta,
Un milzu saule zelta starus lies!
(26.01.2022) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
