|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Izmeklētājs (60 rindiņas) | Autors - Aleksandrs Leicers
| | Komentāri (3)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Prātā pārejot tūkstošiem lapu,
Iegaumēti atlīp tūkstošiem knapi
Mapēs saspiesti privāti dati,
No kuriem izcelti ar kafijas apli
Vien daži.
Žvadzi ķēde, kā pagalma šūpolēs,
Tā par īsu, lai skrietu paslēpēs.
Ar kādu frāzi uzsaukt tam, kas sēž
Smilšu vētrā un šķietami atveldzējas?
Vai labāk - kāds viņam alfabēts?
Smiltis paņem un motoru noslāpē.
Nākas kāpt ārā, un ne jau algas dēļ.
Iesitas vējš plānā kapucē.
Tas sēž, bet pamana,
It kā neko.
Turpina to pašu iesākto.
- Labvakar.
- A ko?
- Neko.
- Piedāvāt kaut ko?
- Policija.
- Nejoko.
Nācējam tad acis gail.
Ar 'nāc, ejam' nepietiks.
Darījumu cilvēks būdams,
Sēdošais nepiekrīt.
Smīn.
- Autoritāte.
Kad auto rit ātri,
Var pēcpusdienas laikā
Apceļot apkārtni,
Uzmanot kripatas,
Un to, cik tie rātni.
Labs iespaids par vērtīgu
Augšējo slāni.
Bet šovakar...
Datums griež pagalmos
Rētas ar šūpolēm,
Sētai sāp domāt par
Burbuļpūšamo.
Vairs debesīs netiek nekas,
Vairs neceļas burbuļi,
Lietus jauc smiltis,
Un krīt tikai dubļi.
Var būt kas vairāk par nāvi,
Varbūt tālāk aiz “zaudēt” un “zust”.
Mirstīgs meklēju, bet tikai pajautāju,
Vai var būt kas tālāk aiz “mirst”?
Un nebija.
Tas bija viss.
Es aizgāju turpat, lai atrastu
Vien tukšu telpu.
Sēdošais vienreiz ievelk elpu.
- Tad kāpēc viņš tur gāja?
Un kāpēc es skrēju?
Caur vēju dzīt
Smilšu graudus...
Nākošais divreiz velk elpu.
- Varbūt ir vakars, kad aizmirst
Un atļaut pazust.
(22.08.2021) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1725
Kopā:6666842
|
| |
| |
|
Autori
