|
|
|
|
|
|
|
| | Uz stūra | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (4) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Asarām aizlijis skats ap 2002. gadu uz Matīsa/Brīvības krustojuma Rīgā.
Es apstājos līdzi tam laikam.
Viņš stāv vēl uz stūra un klusē.
Mēs stāvam pie sarkanās gaismas,
Un pāriet ir bail otrā pusē.
Viņš nesaka vārdus man drošus,
Lai atgūtu es savu dūšu.
Viņš vienkārši stāv tur un klusē,
Un domājams, maita, uz mūžu.
Pat maskas kļūst aktieriem vecas,
Un, protams, ka kodols ir zūdošs.
Mēs stāvam pie sarkanās gaismas,
Un esmu es vēl arvien jūtošs.
Tam izdevies nostopēt kadrus
Šai filmā, ko saucu par dzīvi.
Viņš nejautā, vai es to gribu –
Ka paliekam mūžam mēs divi.
Un kaut kur zem murgainiem torņiem
Laiks klusi grauž jaunību manu.
Viņš zina, ka pievarēt vajag
Tos ļaudis, kas spēj būt par zvanu.
Es atlaižu krampjainās rokas
Un neturos vairāk pie laika,
Vienalga cik īsta un tieša
Vai saldkaislē mīļa un maiga.
Lai likteņa lāsts ļaunais izkūp
Ar visiem, kas paliek uz vietas.
Laiks radīts nav stāvēt uz stūra,
Bet tam, lai tu celtos un ietu! (06.05.2021) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Aša, tomēr mīļa dāvaniņa
Mēs daram tā un saņēmēji parasti priecājas. Ja laikus nav iegādāta dāvaniņa, tad aicinu savu 5 gadīgo meitu palīgā. No parastas lapas salokam, salīmējam aploksnīti un viņa to pēc savas...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1461
Kopā:6061786
|
|
|
|