|
|
 |
|
|
|
|
| | Dzejnieks | | Ievietojis: bez smecera | Komentāri (6) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Dzejnieks ir dzejnieks,
Par zvaigzni ja sapņo,
Virs galvas kad muklāja dūksts –
Inerts un apātisks pūlis, kam vienmēr,
Dosi vai nedosi, trūks.
Par zvaigzni ja sapņo,
Tīru un spožu,
Kaut redzams viss vienkārši baiss –
Aizaug ciet ezers, kur neietek upes.
Mirsi, ja izbeigsies gaiss?
Ierodas laikā
Un parāda ceļu
Tai naktī, ko apciemos rīts,
Noplēšot gabalu sirds, kas jau driskās,
Pārāk daudz naglu kur dzīts.
Dzejnieks ir dzejnieks,
Kad pasaka tieši,
Ko neslāpēt domās, kas klīst.
Tukšam un liekam vairs neceļas mutes –
Īstums tur veldzējošs līst.
Un, ja reiz cilvēks
Par tiltu kļūs otram,
Par sveci, kas siltumu sniegs,
Izplēnēs miglā viņš laimīgs pār laukiem,
Atnāks kad mūžīgais miegs. (02.03.2021) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 2023
Kopā:6665078
|
|
|
|