|
|
 |
|
|
|
|
| | Dievišķā simfonija | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Kad pretdabiski pārsātināts viss,
Līkst zemas, smagas svina debesis.
Šķiet, sāpes vīterojamas vēl zaros,
Bet kamdēļ dziedāt vairs, ja labi baro?
Un biedru nav, un arī gaitu nav –
Briest izmisums mums dalīts katram savs,
Bet pretspēks stiprs klusēšanā audzis –
No dzeloņdrātu sienām paliks kaudzes.
Kam neskan smiekli vēl? Sirds kaut ko gaida?
Pēc patvēruma lūdzas, mīļa smaida?
Skats tālo dienu apcerē sens stieg,
Un vējos doma dreb un sniegos snieg.
Uz lielo uguni ik liesma stīdz.
Tai nenodzist un degt mums jāpalīdz.
Ik nots rod skaņu divējību vijā,
Līdz pārtop dižā dievu simfonijā! (30.12.2020) | | |
|
|
|
|
 |
|
|
|
|
HYBRID (viesis) (22.06.2025, 22:08)Srdačan pozdrav svima koji čitaju ovu poruku i želim da znate da ova poruka nije greška ili slučajnost. Da se upoznamo, iz Zagreba sam i nisam mogao vjerovati kako sam dobio kredit od 200.000,00 eura....Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
|
|
|
|
Kaut mazliet zheel, ka gads ir atkal galaa,
Tu tomeer smaidi - jaunais naak.
Lai laimes daudz,
Lai beedas garaam,
Ar prieku sirdii gadu saac! ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
 Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
|