|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Dievišķā simfonija | Autors - Jānis Šišlo
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad pretdabiski pārsātināts viss,
Līkst zemas, smagas svina debesis.
Šķiet, sāpes vīterojamas vēl zaros,
Bet kamdēļ dziedāt vairs, ja labi baro?
Un biedru nav, un arī gaitu nav –
Briest izmisums mums dalīts katram savs,
Bet pretspēks stiprs klusēšanā audzis –
No dzeloņdrātu sienām paliks kaudzes.
Kam neskan smiekli vēl? Sirds kaut ko gaida?
Pēc patvēruma lūdzas, mīļa smaida?
Skats tālo dienu apcerē sens stieg,
Un vējos doma dreb un sniegos snieg.
Uz lielo uguni ik liesma stīdz.
Tai nenodzist un degt mums jāpalīdz.
Ik nots rod skaņu divējību vijā,
Līdz pārtop dižā dievu simfonijā!
(30.12.2020) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Sonakt visgaraakaa nakts,
Jaataisa dzimumakts.
Nav aktam jaaraksta pakts,
Gribu un daros kaa traks. ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
