 (www.feini.lv) |
| Jānis Šišlo : Dievišķā simfonija |
| Kad pretdabiski pārsātināts viss, Līkst zemas, smagas svina debesis. Šķiet, sāpes vīterojamas vēl zaros, Bet kamdēļ dziedāt vairs, ja labi baro? Un biedru nav, un arī gaitu nav – Briest izmisums mums dalīts katram savs, Bet pretspēks stiprs klusēšanā audzis – No dzeloņdrātu sienām paliks kaudzes. Kam neskan smiekli vēl? Sirds kaut ko gaida? Pēc patvēruma lūdzas, mīļa smaida? Skats tālo dienu apcerē sens stieg, Un vējos doma dreb un sniegos snieg. Uz lielo uguni ik liesma stīdz. Tai nenodzist un degt mums jāpalīdz. Ik nots rod skaņu divējību vijā, Līdz pārtop dižā dievu simfonijā! |
| (30.12.2020) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |