|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | man nevar sāpēt | Autors - arpa
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
saplēs logus kā papīra strēmeles
restēm lai vieglāk tiek elpot
laiks kā darvas lietus pāri līst
dieviem un dzejniekiem mirstot
mūra sākumā vārds tad galā
vidū smagums ko nespēj ņemt līdzi
bet tu atkal jūties kā apzagts
ne nojaukt ne celt nepalīdzi
ko tu nezini man nevar sāpēt
kas te bijis pēc manis kas būs
varbūt mūris stāv vienkārši tāpēc
ka bez mums tas nekad nesagrūs
smilšu pulkstenis skaita dzīves
darvas lietus mūžam lijis un līs
dieviem logi degs sudraba strēmelēs
dzejniekiem restes nekad nesadzīs
(07.09.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Baltais pūders zemi klāj,
Salatēvs bez maisa slāj.
Acis bālas, skats nekāds,
Vainīgs šņabis - surogāts!
Tikai nepiedzeries dikti -
Būs, kā salatētim, slikti! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
