|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Ir laiks... | Autors - Jānis Bariss
| | Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Kad elpas saskarsies
tā bikli, negaidīti,
tās pamirs
pašā jūtu viļņa galotnē,
lai svētlaimība spētu turpināties,
kur īstenība
pāriet sapņu pasaulē.
Tad iekāroto lūpu pumpurs
dāvās rozi,
kas mulsi, paļāvīgi
atvērsies,
un vārdi aizmirsīs,
kas dzeja ir un proza,
un liktenis par sevi brīnīsies.
Ir laiks...
Tu taču zini satikšanās vietu.
Starp mums tik sen jau
sapņu stīgas nostieptas,
kur, paklanoties mūžībai,
lej gaismu zvaigznes,
un pāri mēness sardzē stāv,
kad satumst nakts.
(27.01.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
Ljurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Salavecis pieri kasa
Daavanas pa zemi lasa,
Taalaak pabraukt nevareeja,
Staltais briedis avareeja! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1345
Kopā:7220620
|
| |
| |
|
Autori
