 (www.feini.lv) |
| Jānis Bariss : Ir laiks... |
| Kad elpas saskarsies tā bikli, negaidīti, tās pamirs pašā jūtu viļņa galotnē, lai svētlaimība spētu turpināties, kur īstenība pāriet sapņu pasaulē. Tad iekāroto lūpu pumpurs dāvās rozi, kas mulsi, paļāvīgi atvērsies, un vārdi aizmirsīs, kas dzeja ir un proza, un liktenis par sevi brīnīsies. Ir laiks... Tu taču zini satikšanās vietu. Starp mums tik sen jau sapņu stīgas nostieptas, kur, paklanoties mūžībai, lej gaismu zvaigznes, un pāri mēness sardzē stāv, kad satumst nakts. |
| (27.01.2019) |
| DRUKĀT |
| Atpakaļ uz darbu |