|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | Vienatnes grēdas | Autors - Rolands Kipurs
| | Komentāri (1)
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Dvēsele mīļā, piedod man
Esmu vainīgs - man smadzenēs skan
Biju es vientuļš, lemts palikt man tādam
Vēlējos es, tik blakus būt kādam
Ķermeni mīļais, es saprotu tevi,
Tu vēlējies mīlēt, un dāvināt sevi
Man nav par ko piedot, mums vienādas bēdas,
Jo žņaudz arī mani, šīs vienatnes grēdas.
(11.01.2019) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
IneseL (30.03.2026, 14:37)Patriotisms ir stāvoklisLjurbejaaks (viesis) (25.01.2026, 13:20)Kāpēc te nav neviena patriotiska dzejnieka, kas liriskā formā attēlotu Barikāžu cīņās..?
:((arpa (31.12.2025, 21:48)Radošu 20 26. Lai top!
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lido klusi sniega pārslas
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas
Jaunā gadā laimi nes! ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Lapsēns
Reiz dzīvoja kāds labi audzināts, piemīlīgs un romantisks lapsēns. Viņa ala bija netālu no kādām mājām, kurās dzīvoja patīkami un jauki cilvēki, kuru saimniecībā bija dažādi mājlopi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
Šodien: 1675
Kopā:7543639
|
| |
| |
|
Autori
