|
|
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
| | | pirmais bij vilks | | Ievietojis: arpa |
Komentāri
Nosūtīt šo tekstu draugam
Izdrukas versija
Un tad atnāca vilks
Kas no vilkiem bij’ bēdzis
Un lācis, no lāčiem
Latvietis no Latvijas
Un tad bija kāds, kas teicās esam dievs
Mēs nedzirdējām, izglābušies aizbēguši
Un tad atnāca laiks
Kas bija viņam priekš mums palicis pāri
Un tas bija, kad vāzes labāk stāvēja tukšas
Nekā ar mūsu samākslotajiem ziediem
Mēs neredzējām, izglābušies aizbēguši
Jā, un tad atnāca kauns, tāds kauns
Kas bija tieši par mums domājis
Šim acis urbināja zemi
Latvietis lustīgais
Un tas, kas viņu bij’ sūtījis, skuma
Mēs nerunājām, izglābušies aizbēguši
Un tad nāca neviens
Kas no Neviena bij’ bēdzis
Pie mums
Jo mēs nedzirdējām, neredzējām, nerunājām
Un nebijām Nevienam vajadzīgi
Tāpēc atnāca paņemt.
(28.11.2018) | | | |
|
|
|
|
| |
|
 |
|
|
|
|
|
|
|
Ljurbenjaaks (viesis) (29.09.2024, 10:44)Davaj, Ckilla, raksti un nepilosofē te daudz! :))Chillite (23.06.2024, 10:17)man nenesas prāts uz jokiem, es kaut ko pašai tuvāku spēju uzrakstīt! ;) varbūt nākamajos jāņos paklausīšu Tavam padomam!bez smecera (21.06.2024, 14:11)Nu, tad rekomendēju sākt ar humoristiskajiem pantiņiem Līgo noskaņās - tie vienmēr ir lielā cieņā... Vispār, ja uz pēdējo gadu humoru paskatās, paveras traģiska aina - liela daļa cilvēku...
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
|
Bars miroņu, starp viņiem kāds krievu Tēvijas kara zaldāts, stāsta anekdotes. Zaldāts: - Bija mums rotā viens foršs seržants. Mācēja vāciski pat runāt un šim par to iedeva iesauku Hande ...
|
|
|
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
| |
| |
|
|
|
|
Pēdējā mirkļa dāvana*
Gadās jau tā, ka jāierodas uz jubileju, ka nu pilnīgi bez gatavošanās un šķiet, ka ar konfekškasti par maz un ne īsti interesanti. Tad nu var ķerties pie apsveikuma zīmēšanas - parastie zīmuļi...
|
|
|
| |
| |
Vieta reklāmai:
|
| |
| |
|
Autori
