|
|
|
|
|
|
|
| | Pusnakts putenis (24 rindiņas) | Autors - Aleksandrs Leicers
| | Komentāri (2) Nosūtīt šo tekstu draugam Izdrukas versija
Tu pat nevari iedomāties
To, cik ļoti man nāk miegs
Bet es stāvu pie tavām durvīm,
Man virsū krīt pusnakts puteņa sniegs.
Es neskatos uz saviem pirkstiem,
Jo tie liekas, kā kalti no ledus.
Un tā kā ledus ir caurspīdīgs
Nekā redzama tumsā nemaz nebūs.
Tu atver durvis vien dažus centimetrus,
Aukstais vējš tev sapūš matus.
Tu smaidi, saki, ka neesmu normāls,
Ka pusnaktī stāvu tev blakus.
Tu zini, ka aiz divām ciešām šallēm
Manas sausās lūpas par siltumu cīnās.
Tu tās skūpsti un sildi ar savām.
Atmiņa, ko neviens neiznīcinās.
Es atkal klausījos mūsu dziesmas,
Pirms šovakar paspēju aizmigt.
Sola salu un sniegu, un kārtīgu ziemu.
Un man atkal gribas tevi satikt.
Tie, kam rūgta sirds šī ir sveša joma.
Sak, kā viens smaids var nevarēt apnikt?
Aizmiegot tu esi mana pēdējā doma
Un mans pats pirmais sapnis. (27.01.2018) | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
arpa (31.12.2023, 19:53)Stingru 24. gadu! Galvu augšā! Esam un būsim. Cieti.Priedes zars (viesis) (18.12.2023, 10:45)Ja egles pilnas čiekuriem, tad būs laba kartupeļu raža!bez smecera (15.12.2023, 19:01)Jauki novērojumi! Ik dienu ja ievēro un piefiksē tādus šķietamus sīkumiņus, izveidoties var kaut kas lielāks, piemēram, poēma vai stāsts... Upei jau arī ir sava gudrība - tā nenoniecina...
|
|
|
|
|
|
|
Jaunā gadā medus tauri,
Rukša ģīmi, lielu ausi,
Možu garu, duci draugu,
Un vēl simtlatnieku lieku. ...
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Priekšdienām*
Savai draudzenei pirms pāris gadiem dāvināju tādu lūk dāvanu- Jau iepriekš kādu laiciņu krāju 1-santīmu un 2-santīmu monētas. Tad nu ņēmu puslitra burku, sabēru smalko naudu, pa virsu uzliku...
|
|
|
|
|
Vieta reklāmai:
|
|
|
Šodien: 1880
Kopā:6108212
|
|
|
|